Kā es kļuvu par fotogrāfu? Ceļojums četrpadsmit gadu garumā.

KĀ ROBERTS PAR FOTOGRĀFU KĻUVA?

Pavisam nopietni - 2007. gadā es ar savu Canon eos 350d un 50mm 1.8 objektīvu gribēju kļūt par pašu foršāko fotogrāfu ne tikai savā dzimtajā pilsētā Ventspilī, bet arī visā Latvijā. 

Neviens mani nepazina, nevienam kā fotogrāfs nebiju vajadzīgs (manuprāt, pat maniem radiniekiem ne), tomēr ar apņēmību, piecelšanos (lasi - galvas pacelšanu no krūmāja) un nostāšanos uz kājām vien var sasniegt daudz.

Lūk šāds te portfolio klejoja pa manu draugiem.lv profilu, kā arī nopirku vairākus mazus 10×15 fotoalbumus (mīkstajos vāciņos), katrā albumā izdrukāju un ievietoju aptuveni trīsdesmit bildes (jo īsti mākslinieki savu darbu drukā) un tos aiznesu uz vietējiem fotosaloniem un skaistumkopšanas saloniem (starp citu, ja kādam šie albumi ir palikuši, būtu interesanti tos aplūkot).

Pirmie seši gadi pagāja, mācoties un cenšoties saprast - nebeidzamas pastaigas pa pilsētu, pirmie kaķu un suņu foto, pirmās klasesbiedrenes, kas piekrīt papozēt kameras priekšā, pirmie izlaidumi un mazas kāzas.

Vēl četri gadi, lai nostiprinātu un uzticētos pats sev - lielāki pasākumi, regulārākas ziņas uz zvani no cilvēkiem, pie sienas esošs kalendārs, kurā ieraksti savus plānus, īsumā - sava stila un pieejas meklējumi.

Tagad, pēdējie četri ir man un Jums - priekam, baudai, gandarījumam un emocijām. Kaislīgi, patiesi un ar smaidu!

Ja tu vēlies sākt savu ceļojumu fotogrāfijā, vai, iespējams, jau esi to sācis, tomēr vēl nejūties droši, atceries manu mācību - galvenais, neapstājies. Palūko uz manu sākumu, iedvesmojies! Iespējams, tavs sākums būs labāks, sliktāks, drošāks vai bailīgāks, tomēr katrā ziņā citādāks.

Paies gadi un tu būsi tas, kas pastāstīs par to citiem. «Nekas jau nebeidzas….»

Blogs