2019. gada atskats/2019 Review

Šķiet, ka katra nākamā fotosezona izdodas labāk nekā iepriekšējā. Teiksiet: “Nav godīgi!“ Atminos kā pirms nu trim gadiem kāda vedējmāte teica: “Robert, tev kāzu fotogrāfijas šogad ir sanākušas labāk, nekā iepriekšējā gadā.“ (piebilde, ar viņu bijām tikušies iepriekš) Protams, es atbildēju: “Tas ir lieliski. Paldies! Tas nozīmē, ka pilnveidojos.“

Tā varu teikt arī pēc šīs fotopiedzīvojumiem pilnās aizvadītās vasaras! Šo sezonu iesāku ar diviem lieliskiem fotosemināriem - “PromiseWorkshop” un “WhiteWorkshop”. Pēc abiem semināriem bez vilcināšanās sapratu, kas man ir jādara, lai ieviestu jaunas vēsmas manā darbībā.

Plāns bija pavisam vienkāršs - ļaut vaļu saviem putniem (paldies Mārtiņam Cīrulim), nebaidīties būt darbības epicentrā un parādīt savu slēpto mīlestību pret analogo fotogrāfiju.

Kā man izdevās īstenot šo plānu? Šovasar esmu bildējis lietusgāzes laikā, esmu bildējis, kad galvā skan dziesma “Girls Just Want to Have Fun“, esmu bildējis skrienot, esmu bildējis guļot, esmu bildējis ar līdz ceļiem ūdenī (protams, ar botām kājās), esmu bildējis no mednieku torņa mežā, esmu bildējis autobusa pieturā, esmu bildējis āra baseinā, esmu bildējis kartinga trasē, un vēl, un vēl, un vēl! Pieļauju, ka domu sapratāt!

Kas attiecas uz analogo fotogrāfiju, mani visus šos daudzos gadus ir vajājusi viena doma: “Kāpēc ģimenes albumos esošās fotogrāfijas, kuras par 75% uzņemu ar fotofilmiņu, man patīk labāk nekā digitālās?“ Lasīju, pētīju, skatījos, pārdomāju un nolēmu, ka (a) bildēšu analogi arī savā radošajā daiļradē un (b) digitālo apstrādi pielāgošu tam kā izskatītos fotofilmiņa! Man ļoti patīk iegūtais rezultāts!

Tiekamies bildēs un lai forši!

Roberts

ps. jūnijā sāku arī savu Instagram kontu, droši @skutelisfoto :)